Ja pieņemam, ka Plāns A bija nopirkt dronu un tad tik lidot, bildēt un filmēt, tad nepaiet ilgs laiks, līdz apjēdzam, ka kamera ir kamera arī tad, ja tā lido – to, cik labi vai ne tik labi izskatīsies mūsu foto un video, visaugstākā mērā ietekmē gan izvēlētā vieta, gan laiks, tātad, ir nepieciešams arī Plāns B – kur un kad fotografēt un filmēt (šai gadījumā runājam par ainaviskiem foto, nevis drona izmantošanu objektu apsekošanai vai kartēšanai).

Kā tad īsti ir ar foto un video sesijas plānošanu, ja mūsu kamera ir lidināma pa gaisu?

 

Ja pievēršam uzmanību pašām svarīgākajām lietām, tad viss ir tieši tāpat, kā fotogrāfijā uz zemes – tā kā fotogrāfija ir gaismas zīmējums, to, kā tā izskatīsies, nosaka apgaismojums. Skaidra lieta, ka gadījumā ar foto un video uzņemšanu no drona, mūsu gaismas avots ir Saule. Tā pati, kura no rītiem uzlec un vakaros noriet. Tas, no kuras puses un cik augstu foto vai video uzņemšanas brīdī ir Saule, arī ir tā atšķirība starp vienkārši glītu foto un tādu, kas liek elpai aizrauties.

 

Par laimi, mēs dzīvojam laikā, kad ikkatram no mums kabatā vai somā ir viedtālrunis vai planšete – kabatas formāta dators ar interneta pieslēgumu, pie tam, aprīkots ar virkni sensoru un uztvērēju, kuri ļauj ar teju nevainojamu precizitāti gan noteikt atrašanās vietu, gan debess puses, gan debess ķermeņu – mūs interesējošās Saules un mazāk interesējošā Mēness u.c. atrašanās vietu pie debesjuma jebkurā laika momentā. Dabas fotogrāfijā par visfotogēniskāko tiek uzskatīta tā sauktā zelta stunda – laiks, kad Saule ir salīdzinoši zemu virs horizonta – nereti vienkāršības labad tiek uzskatīts, ka zelta stunda ir laiks, kad Saules augstums ir starp 0° un 6°. Uzreiz jāpiebilst, ka stunda šai gadījumā ir vairāk dzejisks apzīmējums, nekā laika mērvienība – mūsu platuma grādos (vai, piemēram, uz ekvatora), vasarā Saule kāpj debesīs straujāk, kamēr uz Ziemassvētkiem tā nesasniedz (Rīgā) 10° augstumu pat visas dienas gaitā, respektīvi, zelta stunda ilgst gandrīz visu īso ziemas dienu… 

 

Fotogrāfijā zelta stunda tiek cienīta silti zeltainās gaismas krāsas un garo, izteksmīgo ēnu dēļ. Jā, ainavu foto nereti tiek augstu vērtēts arī laiks brīdi pirms saullēkta un pēc saulrieta (tā sauktā zilā stunda), taču, kā jums noteikti ir labi zināms, dronu izmantošanas noteikumi ļauj pacelties gaisā tikai laikā starp Saules lēktu un rietu, tātad, zilā stunda gan likumisku, gan zināmā mērā ierobežoto drona kameras iespēju un uzņemšanas apstākļu specifikas dēļ (drons nav piemērots ilgām ekspozīcijām) šoreiz mūs neinteresē.

 

Tuvāk pie lietas – foto plānošanai noderīgas aplikācijas

 

Pat nemēģināšu pretendēt uz izsmeļošu foto plānošanas aplikāciju apskatu – pietiek vien aplikāciju veikala meklētājā ierakstīt "Golden Hour" vai līdzīgu atslēgas vārdu, lai izbirtu vesels lērums bezmaksas un maksas aplikāciju, no kurām lielākā daļa tā vai citādi ir saistītas ar interesējošo tēmu. 

 

“Upurēšu kvantitāti par labu kvalitātei, pie tam apskatīšu tikai tādas, kuras pats lietoju.”

 

Uzreiz par bezmaksas vai maksas debatēm – neņemšos drosmi apgalvot, ka fakts, ka aplikācija ir bez maksas, automātiski nozīmē, ka tā nav laba, tai pašā laikā mana empīriskā pieredze liecina, ka vairumā gadījumu bezmaksas aplikācijām ir šaurāka (vai speciāli ierobežota un ar in-app purchase papildināma) funkcionalitāte, kā arī, iespējams, nāksies samierināties ar piespiedu reklāmu skatīšanos. Mana pieeja ir pavisam vienkārša – ja reiz es esmu gatavs celties sazincikos no rīta un tērēt desmitiem eiro degvielai un simtiem – tehniskajam nodrošinājumam, tad žmiegšanās ar pāris vai pāris desmitiem eiro labas mobilās aplikācijas iegādei ir vairāk untums, nekā racionāls lēmums.

 

Golden Hour One

 

Pirmajā acu uzmetienā salīdzinoši vienkārša, taču pamata funkcionalitāti – iestatīt vēlamo datumu un laiku, redzēt Saules un Mēness lēkta un rieta laikus un virzienus, spīdekļu augstumu jebkurā laika brīdī – aplikācija pilda, pie tam, tai ir visai reti sastopama un ļoti būtiska papildu funkcija – gaismas, debess un Mēness indekss. Jautāsit, kas tie tādi? -Smiesities, bet reālajā pasaulē eksistē arī tādi fotogrāfijai ārkārtīgi būtiski blakusapstākļi, kā… laika apstākļi. 

 

Saules lēkts un riets var būt ļoti daudzveidīgs kā tonāli, tā arī kopējās ainas aspektā, atkarībā no tā, vai debesīs ir mākoņi, un cik daudz un augstu to ir. Šī aplikācija, izmantojot norvēģu izcelsmes laika prognozi (liela daļa aplikāciju izmanto MET Norway avotu, jo šī informācija ir pieejama un integrējama aplikācijā bez maksas), paredz, vai un kāda būs mākoņainības intensitāte un raksturs, un, balstoties uz prognozi, ieliek atzīmi Sky Index no 0 līdz 10, pieņemot, ka apmācies ir pavisam slikti, un pavisam skaidrs arī nav īsti labi – lai saulriets/lēkts būtu pa īstam fotogrāfisks, ir nepieciešami mākoņi – tajos Saule atstarojas, tie atdzīvina ainavu un piešķir tai raksturu un drāmu.

 

Light index, savukārt, rāda, cik gaišs/spilgts un silts būs objektu izgaismojums ainavā. Ar silts šai gadījumā domājam toni - krāsu temperatūra zeltainai gaismai, izteikta Kelvina grādos, tieši otrādi, ir pavēsa – no 2000K pašā lēkta/rieta brīdī līdz 3500K zelta stundas vidū. Salīdzinājumam, dienvidū ir ap 5500K. 

 

Moon Index drona pilotu var interesēt tikai kā blakus mērķis, ja bez drona līdzi ir paņemta arī foto kamera ar piemērotu optiku – ieradušies uzņemšanas vietā laicīgi vai aizkavējoties tajā mazliet ilgāk, varam noķert gan jau pieminētās zilās stundas labumus, gan arī Mēnesi. 

 

Drona platlenķa kamerā Mēness, ja būs redzams, parādīsies kā mazliet izplūdis punkts, jo tā ~0,5° leņķiskais diametrs ir daudz par mazu, lai varētu cerēt uz jelkādu virsmas detaļu (varbūt vienīgi, Mēness fāze var būt nojaušama) izšķiršanu attēlā.

Aplikācija, liekot atzīmi Moon Index Mēnesim, pieņem, ka labam ainavas foto nepieciešams, lai Mēness būtu redzams (virs apvāršņa) un, lai to neaizsegtu mākoņi. Mēness stunda, savukārt, nozīmē Mēnesi zemu virs horizonta – tad ainavā tas var spēlēt pirmo vijoli (teiktais attiecas uz zemes, ne drona, foto).

 

Tā vai citādi, Golden Hour One ir itin labs guvums par € 3.99. Par papildu ikmēneša maksu ir iespējams abonēt paaugstinātas precizitātes laika ziņu informāciju no DarkSky.net, bet – nemāku komentēt, neesmu mēģinājis (un, vispār – neesmu liels abonēšanas pakalpojumu fans).

Pirms pāreju pie nākamo alikāciju apskata, vēlos piebilst, ka nekādi nepretendēju uz pilnu un izmeļošu to funkcionalitātes aprakstu – tas aizņemtu veselu grāmatu, un, ja jums ir radusies interese izpētīt jautājumu dziļāk, tad lietošanas instrukcijas/funkcionalitātes apraksti Photographers Ephemeris aplikāciju grupai atrodami TE>, savukārt, Photopills e-grāmatu meklējiet TE>. Abiem izstrādātājiem ir arī visai plašs video instrukciju klāsts Youtube un/vai izstrādātāja weblapā. Viss apmācības/padomu saturs pieejams arī no pašām aplikācijām.

Protams, ka instrukcijas un ieteikumi kļūst krietni saprotamāki, ja jūsu mobilajā ierīcē būs attiecīgā aplikācija, kur visu pamēģināt praksē.

The Photographer's Ephemeris

The Photographer's Ephemeris (TPE) izstrādātājs Crookneck Consulting LLC piedāvā veselas trīs mūsu šīsdienas tematikai atbilstošas aplikācijas, plus vēl arī web aplikāciju (kura, cita starpā, ir bez maksas):

 

Mobilajām ierīcēm paredzētās trīs aplikācijas – TPE, TPE 3D un TPT (The Photographer's Ephemeris, The Photographer's Ephemeris 3D un The Photographer's Transit). Pirmā pieejama arī Android ierīcēm, taču šīs platformas versijai ir šaurāka funkcionalitāte, kas tiek kompensēts ar zemāku (€ 3.09) cenu. iOS lietotāji var iegādāties visas trīs uzreiz un ietaupīt savus vienpadsmit eiro. 

Uzreiz jāsaka, ka viens no jaudīgākajiem foto plānošanas instrumentiem jūsu telefonā vai planšetē būs teju visa iedomājamā funkcionalitāte gan iesācējam, gan entuziastam un profesionālam dabas fotogrāfam. Visplašākā funkcionalitāte ir TPE, kura ļauj izplānot teju visu – kad Saule, skatoties no tās-un-tās vietas, būs tieši virs tā torņa, cikos lecošais Mēness būs tieši virs līkās priedes, ja fofotografējam no meža ieloka, un tādā garā – iespraužam vienu virtuālo mietiņu vietā, kur stāvēs kamera, otru – tur, kur atrodas fotogrāfijas subjekts (ja nepieciešams, varam norādīt arī tā augstumu). Tad nu izvēlamies, Saule vai Mēness, spiežam "meklēt", un kalendārs ar laika brīžiem, kad ainava būs tāda, kādu esam pasūtījuši, rokā. Atliek vien cerēt, ka 2020. gada 12. marta 17:46 viesos jau trešo dienu nekavēsies zema gaisa spiediena ieplaka no Skandināvijas. 


Likumsakarīgi, varētu rasties jautājums – ja reiz TPE aplikācija ar tik plašu funkcionalitāti, tad kāpēc nepieciešamas vēl divas? Atbildēsim: TPE 3D un TPT ir ar ievērojami šaurāku specializāciju – pirmās trumpis ir, izmantojot samērā precīzu 3D karti, simulēt gaismas un ēnu spēli reljefā (protams, tam vairāk pielietojuma būs par Latviju kalnainākos apvidos), savukārt, TPT spēks ir precīzi parādīt, kas tieši būs redzams kadrā, zinot sava drona kameras sensora izmēru un objektīva fokusa attālumu. Protams, tas attiecas uz jebkuru kameru, un jebkuru objektīvu, pie tam, ja objektīvam ir maināms fokusa attālums (kā, piemēram, Mavic 2 Zoom), tad varam pievilkt tuvāk-tālāk arī aplikācijā. Dona pilota aspektā, šāda aplikācija palīdz izplānot arī labāko nolaišanās un pacelšanās vietu – ja reiz esam izdomājuši, ko un no kura punkta fotografēsim vai filmēsim, vieglāk arī saprast, no kurienes visu šo procesu sāksim un vadīsim – kā nekā, līdz pareizajai vietai vēl arī ir jāaizlido, un arī atpakaļ jātiek.

 

Protams, ka aplikāciju izstrādātājs ir paredzējis to savstarpēju integrāciju:

 

Aplikāciju lietošana lielā mērā ir pieraduma noteikta – ja kopējais kvalitātes un funkcionalitātes līmenis ir samērojams, tad virsroku gūst vienkāršs pieradums (un, nē, tas nav nekas slikts, vai ne?):

Photopills

 

Tā nu kā pēdējo atstāju aplikāciju, kuru patiesībā lietoju biežāk par TPE/TPE 3D/TPT – iespējams, tāpēc, ka tā aptver iepriekš apskatītās trijotnes funkcionalitāti, bet, visdrīzāk, tā vienkārši esmu ieradis – Photopills:

Photopills, kā jau minēju, piedāvā iepriekš apskatīto aplikāciju trijotnes funkciju klāstu vienā aplikācijā, pievienojot vēl arī īpašu drona režīmu kameras novietojumam un ļaujot arī paspēlēties ar hiperfokālo distanci. Te gan jāteic, ka gadījumā ar drona kameru, mums diezin vai nāksies iegrimt garās pārdomās par pēdējo – par pareizo vietu, uz kuru iestādīt asumu, ainavu fotogrāfi lauž šķēpus jau gadiem, un ļausim vien viņiem turpināt – drona kameras salīdzinoši nelielais matricas izmērs, platlenķa objektīva īsais fokusa attālums un salīdzinoši lielais attālums līdz subjektam praksē nozīmē, ka attēlā viss būs apmēram vienā asumā, pat, ja īpaši cītīgi izpildāmies ar priekšējo, vidus un dibenplānu, kas drona pilota aspektā vairāk var interesēt kā jauks paralakses efekts video, lidojot sāniski (perpendikulāri kameras skata virzienam).

 

Patīkami, ka, atšķirībā no TPE, kur pašam jāizveido (tiesa, tas nav nekas grūts) un jāsaglabā sava drona kamera, vadoties no matricas izmēra un objektīva fokusa attāluma, Photopills visi DJI dronu dati jau ir gatavi – ar meklētāja palīdzību sameklējam savu dronu, un lieta darīta – nav jālauza galva un jāmeklē matricas izmērs un fokusa attālums tehniskajos datos.


Principā, Photopills aplikācija "nosedz" divu no iepriekš apskatītās Photo Ephemeris trijotnes funkciju. Te neatradīsim TPE 3D detalizēto telpiskās zemes virsmas modeli, bet, ja skatām lietu Latvijas līdzenumu aspektā, tad pie pārdesmit metru augstuma izmaiņām mūsu "kalnos", to var pārdzīvot bez neizturamām sāpēm. Trūkstošo savā ziņā atsver plašākais nakts fotogrāfijas nosegums (tiesa, tas mūs interesē vairāk Ronin un Osmo ierīču, ne dronu, griezumā) un Drone mode izvēles iespēja kartes iestatījumos.

Web aplikāciju izstrādātājs gan nepiedāvā, toties ir foto tematikas tiešsaistes kalkulatori un, ja esam nopietnāk noskaņots, varam piedalīties arī Photopills organizētajās ainavu foto nometnēs, kuras ir diezgan pieprasītas, un paredzētās dalībnieku vietas visai ātri tiek izpirktas – jāteic, es arī labprāt pamācītos no tādiem vīriem, kā, piemēram Tomass Hītons…

 

Nobeigumā atgriezīsimies pie realitātes.

 

Skaidrs, ka ne jau vienmēr esam tik tālredzīgi, ka ieplānojam visu iepriekš – gadās taču, ka tā vai citādi esam nonākuši vietā, kura tā vien prasās, lai to uzņemtu video vai fotografētu, un arī te kā TPE, tā Photopills lieti noder – aktivizējo AR (papildinātās realitātes) skata režīmu, varam ātri un uzreiz noskaidrot, kurā vietā pie debesjuma Saule būs, pēc stundas vai, piemēram, rīt no rīta – varbūt, ka ir jēga piecelties brītiņu agrāk, lai noķertu kādu kadru.

 

Piecelties brītiņu agrāk droši varam skatīt arī lielākā vispārinājumā – steiga ir slikts palīgs, un, dodoties izbraucienā, vienmēr ir paturams prātā tas, ka savs laiciņš paiet, sagatavojoties. Pat, ja esam ātri saliekamā un izlaižamā Mavic sērijas drona laimīgais īpašnieks – tomēr, ir nepieciešams laiks, līdz drons uzsilst, jāpieņem lēmums par to, kuru filtru izmantosim, u.tjp.

 

Un, vēl pirms došanās ceļā – ir virkne sīkumu, kuri var pārtraukt būt sīki – bateriju uzlādēšana vai uzlādes līmeņa pārbaude – ja nu nemanot paskrējušas nedēļas divas un "pilno" bateriju lādiņš ir ap 60% (jo ir nostrādājusi pašizlādēšanās funkcija)? Pārliecināmies arī par atmiņas karšu esamību un to, ka ir pietiekami daudz brīvas vietas to atmiņā – ja nu vēl iepriekšējos foto un video neesa pārlikuši datorā? 

Starp citu, katrs, kurš kaut reizi ir izmisīgi meklējis zālienā tepat pie kājām, acu priekšā izkritušu micro SD atmiņas karti piekritīs, ka nav peļama doma turēt rezervīti – mūsdienās karšu cenas ir pietiekami zemas, lai tas, iespējams, glābjošais 16 vai 32 GB kriksītis drona somas kabatiņā piepeši būtu zelta vērtē.