Īsto filtru meklējot - Kādi un kāpēc?
Ne
vienu vien reizi ir nācies atbildēt uz mūsu klientu jautājumiem par filtru
izmantošanu, uzņemot video un/vai foto ar dronu.
Mēģināsim
tikt skaidrībā:
Kas
tas ir?
Vispirms,
par to, kas vispār ir filtri, un ar ko atšķiras to dažādie veidi:
-
filtrs ir papildu "brilles" kamerai, un to piestiprina kameras
priekšpusē, vai nu aizvietojot jau esošo, pilnīgi caurspīdīgo UV filtru
(Phantom un Mavic sērijas droniem), vai arī, piestiprinot to ar klipsi (Spark)
vai magnētiski (Osmo Pocket). Jebkurā gadījumā, tas ir papildu elements
optiskajā sistēmā, kas pats par sevi nebūtu nekas labs (papildu potenciāli
atstarojošas virsmas, svars, etc), ja vien tā īpašības nepalīdzētu apmierināt
kādu noteiktu videogrāfisku vai fotogrāfisku vajadzību.
-
filtri mēdz būt:
- UV filtrs (mūsu gadījumā, tāds jau ir dots no
ražotāja);
- ND filtrs – noteikta optiskā blīvuma (vienkārši
runājot, caurspīdības) "saulesbrilles";
- PL filtrs – polarizējošais filtrs, laiž cauri
tikai vienas noteiktas plaknes gaismas viļņus;
- ND/PL filtrs – apvieno ND un PL filtru īpašības;
- ND/GD filtrs – ND filtrs, kura viena daļa ir
tumšāka par otru;
- ND VAR filtrs – ND filtrs ar maināmu caurspīdību;
- Krāsu filtri – laiž cauri tikai noteikta viļņa
garuma (krāsas) gaismu.
Uz
priekšu, pēc kārtas, par katra lomu no drona pilota skata punkta:
UV
filtrs – kopš fotogrāfijas digitalizēšanās UV staru
bloķēšana ir zaudējusi savu nozīmi, un šie filtri mūsdienās pamatā pilda
aizsargfunkciju – fiziski pasargā objektīva priekšējo lēcu no apkārtējās vides
(triecieni, putekļi, mitrums) iedarbības. Racionālais grauds: bojājuma - vai nu
trieciena, vai daudzkārtējas tīrīšanas, gadījumā, "vienkāršu
strikliņu" nomainīt ir nesalīdzināmi lētāk, nekā lielāko un dārgāko no
optiskās sistēmas sastāvdaļām – priekšējo lēcu.
ND
filtrs ir drona pilotam – videogrāfam vissvarīgākais
filtru paveids. Jājautā – kāpēc gan varētu būt vajadzība samazināt uz kameras
sensora nonākošo gaismas daudzumu, uzliekot dronam "saulersbrilles"?!
Jo vairāk gaismas, jo labāk, vai tad ne? -Izrādās, ar video nav tik vienkārši,
jo, lai video izskatītos nevis kā ātru, sīku pārlecienu virkne (vienam pilnīgi
asam kadram nomainot citu), bet gan kā estētiski baudāms, plūdens kustības
attēlojums, katrā atsevišķā kadrā ir nepieciešams zināms kustīgo objektu
"izsmērējums", respektīvi, kameras slēdža ātrumam ir jābūt pietiekami
lēnam, lai ātrāk kustošies objekti kadrā attēlotos mazliet
"izsmērēti". Šī "izsmērējuma" pakāpe būtiski ietekmē to, kā
izskatās uzņemtais video un ļauj radīt pavisam atšķirīgu iespaidu skatītājam –
sākot ar "apreibušu" vai sapņainu kadru, ja ekspozīcijas laiks ir
relatīvi ilgs, caur "dabisku" kadru līdz pat trauksmaini saraustītam
kadram, kad ekspozīcijas laiks ir relatīvi īss un katrs atsevišķais kadrs
gandrīz pilnīgi ass. -Kāds tad ir tas "zelta vidusceļš", pie kura
esam pieraduši kino?
Kā
redzam animācijā, pusi no rotējošā kameras slēdža apgrieziena gaisma no
objektīva nokļūst uz filmas, bet otra pusapgrieziena laikā pati filma tiek
pabīdīta uz priekšu par vienu kadru. Slēdža leņķis ir vaļējā (cauruma) sektora
platums – tā kā apskatītajā piemērā tā ir puse no apļa, tad slēdža leņķis šai
gadījumā ir 180°, kas tad arī ir kļuvis par pieņemtu kino standartu un ko
vairums skatītāju uztver kā "dabisku" kustības attēlojumu.
Visu
lietu mērs ir gatavais video – ja, piemēram, gatavais video būs ar ātrumu 25
kadri sekundē (ne-profesionālajām kamerām parasti klasiskais kino 23.98 vai 24
fps nav paredzēti), tad, lai iegūtu 180° slēdža leņķi, ir nepieciešama 1/50s
ilga kadra ekspozīcija. Līdzīgi, ja gatavais video būs 30fps, nepieciešams
1/60s, savukārt, ja beigās būs 60fps – 1/120s.
Protams,
mūsdienu kamerās nekāds disks slēdzī nerotē, un varam iegūt jebkuru slēdža
leņķi (filmu kamerā lielāks par 180° nebija tehniski iespējams). Vienkāršākais,
kā izlemt, ir pieņemt, ka, ja vien nav kādi īpaši mākslinieciskie mērķi,
turamies pie 180° slēdža leņķa.
Piekšstatam
par slēdža leņķa ietekmi uz kadra "sajūtu" un estētiku varam
atcerēties Stīvena Spīlberga filmu "Glābjot ierindnieku Raienu"
(1998.), kur režisors savu māksliniecisko mērķu sasniegšanai izmanto 90° slēdzi
un, atsevišķām eksploziju ainām, pat 45°.
Pats
Spīlbergs kādā intervijā stāsta, ka "skatoties eksploziju, kas filmēta ar
180° slēdzi, tā šķiet pat skaista, bet tas pats sprādziens, uzfilmēts ar 45°,
ir šausminošs".
Par
180° platāks slēdzis piešķir kadram zināmu sapņainību vai pat reibuma
"nokrāsu".
Jautāsit
– un kāds gan te sakars ar ND filtriem? Tad nu tā – dronu parasti izmantojam
dienā (cita starpā, tumsā aizliedz lidot noteikumi), kameras zemākais jutības
iestatījums ir 100 ISO, bet optika ir visai gaiša – no f/2.0 Osmo Pocket un
f/2.6 Spark līdz f/2.8 Mavic (fotogrāfijā par "gaišu" jeb
"ātru" ir pieņemts uzskatīt objektīvus ar f/4 un
"ātrākus").
Pat
Mavic 2 Pro vai Phantom 4 PRO, kuru kameras ir aprīkotas ar regulējamu
diafragmu, maksimāli to aizverot līdz f/11, dienas vidū slēdža ātrums būs īsāks
par mērķētajiem 1/50s. Tātad, lai iegūtu dabisku kadru, ir nepieciešams uzlikt
"saulesbrilles".
ND
filtri tiek marķēti ar burtiem "ND" (no Neutral Density, respektīvi,
filtrs, kurš ir krāsu neitrāls un tikai samazina gaismas daudzumu) un skaitli,
kurš apzīmē filtra optisko blīvumu (ND factor) – jo lielāks ir skaitlis, jo
filtrs ir tumšāks. ND4 filtrs palielina ekspozīciju par 2 stopiem (4 reizes),
ND8 – par 3 stopiem (8 reizes), ND16 – par 4 stopiem (16 reizes), ND32 – par 5
stopiem (32 reizes), un ND64, attiecīgi, 6 stopi (64 reizes).
Uztveriet
ar škipsniņu sāls, bet, no praktiskā pielietojuma perspektīvas:
- ND4 – Saules lēkts vai riets
- ND8 – apmākusies diena
- ND16 – mākoņaina vai saulaina diena
- ND32 – gaiša saulaina diena
- ND64 – ļoti gaiši apstākļi, piemēram, saulaina
ziemas diena, tuksnesis u.tml.
Svarīgs
blakusapstāklis – neatkarīgi no tā, vai izmantojat filtru vai ne, vienmēr labāk
ir filmēt kameras manuālajā režīmā – ja ir izvēlēts kāds no automātiskajiem
ekspozīcijas vai baltās krāsas balansa iestatījumiem, ar to automātiskās maiņas
izraisītajiem soļiem video pēcapstrādē tikt galā būs praktiski neiespējami.
-Iestatām vēlamo kameras slēdža ātrumu (jutību vairumā gadījumu iestatām
viszemāko pieejamo – 100 ISO) un izvēlamies tādu ND filtru, lai kadra
ekspozīcija būtu pēc iespējas precīza, ņemot vērā, ka "tur, augšā"
būtisku daļu kadra aizņems gaišas debesis.
Dronu
fotogrāfijā ND filtra loma ir visai ierobežota – ja vien kadrā nav jūras viļņu,
upes krāču vai citu dinamisku subjektu, kuru kustību mākslinieciskos nolūkos
mēs varētu vēlēties izpludināt, tad ND filtrs ir lieks – pamatā, tas ir
lietderīgs tikai video, jo drona specifika ir, ka, atšķirībā no klasiskā ainavu
foto, minūtēm ilgas ekspozīcijas neizbēgamās pašas kameras kustības dēļ ir
neiespējamas.
"Lielajā
fotogrāfijā" ND filtram ir vēl kāda papildu loma – samazinot uz sensora
nonākošo gaismas daudzumu, ir iespēja arī spilgtākā apgaismojumā izmantot lielu
diafragmas atvērumu, tādējādi panākot seklu asuma dziļumu un jauku bokē. Dronu
kameru salīdzinoši mazie (1/2.3" un 1") kameras sensora izmēri
komplektā ar salīdzinoši īso fokusa attālumu (plats skata leņķis) padara šo ND
filtru lomu par nebūtisku. Jāņem vērā, ka dronu video vairumā gadījumu arī nav
runa par tuvu esoša priekšplāna subjektu uz ievērojami tālāk atrodošos
vidusplānu un dibenplānu. Īsi sakot, par jelkādu mākslinieciski nozīmīgu bokē
runāt īsti nav pamata – ND filtra loma dronu gadījumā aprobežojas ar kameras
slēdža ātruma korekciju.
PL
un ND/PL filtri, atšķirībā no iepriekš apskatītā ND filtra, ir vairāk
mērķēti uz foto – polarizācijas filtra īpašība ir laist cauri gaismas viļņus
tikai vienā plaknē, un šādā veidā tiek noņemti ūdens u.c. atspulgi. Atstarotās
gaismas noņemšana no koku lapām un zāles padara krāsas kadrā vizuāli
piesātinātākas, vibrantākas, debesis – zilākas.
Būtisks
blakusapstāklis ir, ka polarizācijas filtrs darbojas vienā noteiktā plaknē – šī
iemesla dēļ PL un ND/PL filtri ir izveidoti tā, ka to stikls ir grozāms, lai
mēs varētu iestatīt konkrētajiem apstākļiem vajadzīgo polarizācijas plakni (uz
filtra apmales atradīsiet arī att. marķējumu).
Polarizācijas
efekts mainās arī atkarībā no gaismas avota (mūsu gadījumā – Saules)
novietojuma attiecībā pret fotogrāfijas/video subjektu – maksimālo
polarizācijas efektu redzam 90° un 270° virzienā no gaismas avota, bet tieši
virsū un tieši prom no gaismas avota, respektīvi, 0° un 180° virzienā,
polarizācijas efekts ir nulle.
Šī
īpatnība var apgrūtināt PL filtru izmantošanu video – debess teju
melnīgsnējais, košais zilums 90°/270° no Saules, komplektā ar drona kameras
salīdzinoši plato skata leņķi ir lieta, ar kuru var salīdzinoši vienkārši tikt
galā foto pēcapstrādē, taču video gadījumā, jo īpaši, ja kameras skata virziens
kadrā mainās (piemēram, veicam orbītu), pūles ar krāsu korekcijas maskas
uzlikšanu un animēšanu ar lielu ticamību, neatmaksājas – vai nu uzņemam kadru
tā, lai debesu tajā būtu pavisam maz vai nebūtu pavisam, vai arī ND/PL filtra
vietā izmantojam "parasto" ND.
Arī,
ja kadrā redzama tikai zeme, atceramies, ka polarizācijas efekts darbojas vienā
plaknē – grozot dronu ap savu vertikālo asi (kreisā vadības svira (Mode 2 pults
konfigurācijai) pa labi vai pa kreisi), polarizācijas efekta izraisītais krāsu
piesātinājuma pieaugums mainīsies.
ND-GR
filtri (GR vai GD no "graduated") pēc būtības ir
divu atšķirīga optiskā blīvuma ND filtru apvienojums vienā.
-Drona
video un foto visai bieži ir redzamas gan zeme, gan debess, un to gaišuma
atšķirības ir visai ievērojamas. Mazo kameru ierobežotais dinamiskais diapazons
nostāda izvēles priekšā – vai nu, lai parādītu to, kas uz zemes, pārgaismojam
debesis, vai, pretēji, lai parādīto skaistās debesis, upurējam detalizāciju uz
zemes. Un te nu talkā nāk filtri, kuru viena puse ir tumšāka par otru, kas ļauj
līdzsvarot gaišo debesu un tumšās zemes (vai gaišās ūdens virsmas un tumšā
krasta) eksponējumu kadrā. Tas ir viens no veidiem, kā iegūt labus
saullēkta/saulrieta foto, video vai taimlapse/motionlapse. Šie filtri var
atšķirties arī pēc pārejas asuma – asa pāreja noder, piemēram, saulrietam jūrā,
bet pakāpeniska – kad pie horizonta ir koki/mežs.
Ierobežojumi
praksē ir viegli iedomājami – blīvuma pārejas robeža vienmēr ir jānovieto vienā
līnijā ar horizontu, kas ierobežo variāciju iespēju kadra kompozīcijā. Filtri
ar pāreju parasti ir dārgāki par filtriem ar viendabīgu optisko blīvumu.
ND
VAR – ND filtri ar maināmu optisko blīvumu. Pirmajā
mirklī šķiet, ka ir sasniegts absolūts ideāls – griežot filtra priekšējo daļu,
tas tiek plūdeni padarīts tumšāks vai gaišāks. -Sak, uzliec vienu filtru un
pieregulē atbilstoši apstākļiem, viemēr varot trāpīt tieši ābolītī!
Jā,
tieši tā, taču šai ērtībai ir visai dārga cena. Lai saprastu, kāda, izskaidrošu
šī tipa filtru dizainu: pēc būtības, VR filtru veido divi polarizējošie filtri
vienā ietvarā. Tas, ka polarizācija darbojas vienā noteiktā plaknē, tad arī
tiek izmantots, lai sasniegtu maināmās gaismas caurlaidības brīnumu – mainot
divu filtru polarizējošo plakņu savstarpējo novietojumu, tiek jūtami mainīts
kopējais filtra optiskais blīvums. Lieliski, bet kāpēc te būtu jārunā par
"dārgu cenu"?
-Pirmkārt,
šāds filtrs ir smagāks (kā minimums, uz pusi) par vienkāršu filtru, kas ir
papildu slodze stabilizatoram.
-Otrkārt,
tas ir uz pusi biezāks – kadrā parādās zināms vinjetējums.
-Treškārt,
mums ir darīšana ar diviem papildu elementiem optiskajā sistēmā (katrs elements
ir, lai arī neliels, bet tomēr – attēla kvalitātes zudums), un katra no stiklu
virsmām ir potenciāls gaismas nevēlamas atstarošanās izraisītājs.
-Ceturtkārt,
praksē pats būtiskākais mīnuss: jau pieminētās polarizācijas efekta iedabas –
atkarības no gaismas avota novietojuma – dēļ, šāda filtra optiskais blīvums ir
mainīgs, bet vienkāršā polarizējošā filtra tumšā debess plankuma vietā dabūjam
divu šādu plankumu summāri radītu krustu vai X-u (atkarībā no abu polarizācijas
plakņu savstarpējā stāvokļa). Rezultāts? -Nu, tā kā trijnieks skolā (es nu
sazini, cik tas ir mūslaiku 10 ballu sistēmā) – it kā gluži nesekmīgs neesi,
bet priecāties arī tā īsti nav pamata.
Krāsu
filtri – filtri, kuri laiž cauri tikai noteikta viļņa
garuma (krāsas) gaismu. Agrāk, filmu, jo īpaši – melnbaltajā fotogrāfijā, visai
plaši pielietoti, bet mūsdienās, fotogrāfijai kļūstot digitālai, lielā mērā
zaudējuši jēgu, jo šo filtru efekts ir praktiski pilnībā replicējams digitālās
pēcapstrādes procesā.
Saglabājies
šauri specializēts pielietojums, piemēram, astrofotogrāfijā – ar melnbaltu
digitālo kameru tiek uzņemtas ekspozīcijas, izmantojot trīs pamatkrāsu –
sarkanās, zaļās un zilās, krāsu filtrus, plus kopējās luminiscences
ekspozīcija, un tad digitāli iegūtie attēli salikti kopā, radot kompozītu
augstas detalizācijas redzamās gaismas attēlu.
Praksē,
tie vienmēr ir vairāki (pat vairāki desmiti) attēlu, pie tam nereti kādas no
pamatkrāsas filtra vietā tiek izmantots noteikts specifiska garuma, piemēram,
ūdeņraža emisijas, viļņa garuma filtrs.
Ieguvums
ir iespēja "ieraudzīt" vājākus objektus, nekā tas būtu, ja tiktu
izmantota "krāsu" kamera ar krāsu mikrolēcām un debaijerizācijas
algoritmiem, tātad, precīzāka detalizācija un krāsatveide.
Tiek
izmantotas arī cita (ne-Baijera) izkārtojuma krāsu matricas, taču būtība
nemainās – krāsatveidi "izdomā" kameras procesors.
Secinājumi?
- Ja vēlreiz uzmetam aci apskatītajam klāstam, tas
jāsaka, ka visuniversālākie ir parastie ND filtri – tie būtu pirmā izvēle
uz video orientētam drona pilotam.
- Tie, kas vēlas papildu krāsu košumu savos foto un
video, un ir gatavi rēķināties ar polarizācijas efekta kaprīzo iedabu – te
derēs ND/PL filtri.
- Ja vēlies būt gatavs teju visām situācijām,
pareizā izvēle ir komplekts, kurā ir gan ND, gan ND/PL filtri.
- ND GR/GD filtri ir labs papildinājums arsenālā,
kas ļaus tik galā ar mūžīgo "gaiša debess, melna zeme" problēmu.
- ND VAR filtri vairāk noderēs pasaules un fizikas
iepazīšanai, taču, ja reiz patīk, kurš gan var aizliegt?
Kopumā,
fotogrāfija ir un paliek fotogrāfija arī tad, ja kamera lido pa gaisu – filtrs
ir papildu elements optiskajā sistēmā un tā kvalitāte tieši ietekmē jūsu
uzņemtā video un foto kvalitāti. Par prieku dronu pilotiem, kameru objektīvu
diametrs ir salīdzinoši neliels, tāpēc pat labas kvalitātes filtru cena,
salīdzinot ar to analogiem "lielo kameru" pasaulē, ir salīdzinoši
draudzīga.
Komentēt